Reizēm mēs izdarām ko tādu, ko paši vēlamies aizmirst. Reizēm mēs lepojamies ar to, par ko paši vēlāk kaunamies. “Grēku nožēlas programma” ļauj ieskatīties mūsu darbībās mazliet dziļāk un aizdomāties – Vai tiešām tā vajag rīkoties? Šeit ietverti arī ieteikumi, kas palīdz Piedot, Mīlēt un Harmoniskāk dzīvot pasaulē – vārdu sakot BŪT LAIMĪGIEM!

Lai atvieglotu šis programmas punktu uztveri, nožēlniekam ir vēlams griezties pie Dieva ar lūgumu: "Dievs, es patiesi nožēloju savus grēkus un lūdzu Tavu palīdzību, lai es varētu tos labāk uztvert un izprast. Attīri, Dievs, manu miesu, emocijas un domas šajā un manās iepriekšējas dzīves".

Informācija, kura ietverta grēku nožēlas programmā, tika saņemta no ļoti augstiem garīgiem līmeņiem, kuri atrodas tālu aiz mūsu galaktikas robežām, hierarhiem. Visi nožēlnieki var rēķināties ar to, ka avansā tiks noņemti visu līmeņu nolādējumi. Tālāka to pilnīga dzēšana vai arī atjaunošanās būs atkarīga no grēku nožēlas uztveres un tā, kādā līmenī šī informācija tiks pielietota praktiski.

1. daļa

1.1. Neticība Augstākajam Taisnīgumam.

Izprast un pieņemt Augstāko Taisnīgumu vienas iemiesošanās laikā ir ļoti grūti. Kad redzam, kādas nepatikšanas piedzīvo citi, viss ir skaidrs: "Dievs sodījis par grēkiem". Bet kad tas skar mūs vai mūsu tuviniekus, mūsu pārliecība par soda taisnīgumu spēcīgi svārstās, kas bieži noved pie tā, ka:

-   atzīstam, ka Dievs (cilvēki un situācijas kā Dieva izpausmes) nav taisnīgs;

-   pārlieku sevi žēlojam;

-   esam neapmierināti ar dzīvi un likteni;

-   žēlojamies, apvainojamies un nosodām Dievu, cilvēkus un situācijas;

-   atsakāmies no Dieva;

-   nolādam Dievu un cilvēkus,

-   nolaižam rokas un krītam izmisumā;

Lai dzēstu enerģētiskos parādus par šo punktu, pietiek patiesi noticēt apgalvojumam: "Lai ko arī darītu Dievs (un cilvēki, kurus Viņš vada), viss ir uz labu!"

1.2. Ļaunatminība, atriebes kāre

Šīs īpašības piemīt ne vien cilvēkiem, bet arī dzīvniekiem, kukaiņiem, augiem un pat minerāliem.

Ikvienam no mums ir zināmi parādi pret dažādām saprāta izpausmes formām, tamdēļ šīs formas iedarbojas uz katru no mums dažādi. Kādu nemīl cilvēki, kādu dzīvnieki, kādu ļoti iecienījuši odi un mušas, kuri nez kāpēc nemana to, kurš stāv blakus. Citi cieš no alerģijas, kas patiesībā ir sekas neharmoniskām attiecībām ar dabu iepriekšējās dzīvēs. Piemēram, kāda sieviete ilgus gadus cieta no alerģijas pret citrusaugiem. Iedarbība bija tik spēcīga, ka viņai iestājās pusnemaņai līdzīgs stāvoklis pat ieraugot uz plakāta attēlotu apelsīnu. Šīs parādības analīze atklāja iepriekšējās inkarnācijās apslēptu iemeslu, kad viņa veda nežēlīgu karu ar augu pasauli, iznīcinot citrusaugu plantācijas. Pēc tam, kad sieviete pilnībā apzinājās savu iepriekšējo rīcību, alerģija pilnībā pazuda, šie augi ir pārstājuši atriebties. Atlabšana ilga kādas 10-15 minūtes.

Ļaunatminība piemīt arī minerāliem. Dārgakmeņi, kurus izmanto rotaslietās, visiem cilvēkiem nav vienādi derīgi.

Tātad ļaunatminība un atriebes kāre piemīt visai dabai. Tā ir atmiņa par mūsu enerģētiskajiem parādniekiem. Tā kā cilvēka saprāts ir vistuvāk Dieva saprātam, tad kuram tad, ja ne cilvēkam, vajadzētu izprast un piedot jebkuras būtnes enerģētisko parādu.

1.3. Elku pielūgsme.

Elku pielūgsme - tā ir vērtību pielūgsme, kuras tiek celtas augstāk par Dievu. Elku pielūgsme - tas ir, kad veseluma daļa tiek vērtēta augstāk kā pats veselums - Dievs.

Ja rodas šāda pretrunīga situācija, lai saglabātu veselumu, dažkārt tiek iznīcināta veseluma daļa, kura nesaprot savu sūtību. Klasisks piemērs ir onkoloģiska šūna. Nelielā daudzuma šādas šūnas var sastapt arī veselā organismā, bet imūnsistēma tās iznīcina, jo šīs šūnas dzīvo pēc saviem likumiem, nerēķinoties ar visa organisma vajadzībām. Daudz augstākā plānā no elkdievības var ciest cilvēks, kurš visu savu enerģiju un mīlestību iegulda atsevišķās Dieva daļās, kaitējot Dievam kopumā. Grēki, kuros izpausmi rod elku pielūgsme:

- personības dievināšana (slavens dziedātājs, zinātnieks, garīgais skolotājs,
jebkurš autoratīvs cilvēks, mīļotais);

- ģimenes saišu nozīmes pārspīlēšana;

- īpašas nozīmes piešķiršana intelektam, spējām, karjerai, sava likteņa labklājībai.

1 .4. Dvēseles rētu ciršana.

Tas ir ļoti smags grēks, kas saistīts ar augstu dvēseles ideālu graušanu. Bieži par cilvēkiem, kuriem ir ievainota dvēsele, saka, ka viņiem ir aizlauzts garīgais serdenis. Visbiežāk garīgas rētas cērt ciniķi, kuri jebkuras savas rīcības motīvus pamato ar zemiskām, dzīvnieciskām dziņām.

1.5. Apzināta kalpošana antipasaulei.

Visbiežākais iemesls, kamdēļ apzināti tiek kalpots antipasaulei, ir nepieciešamība:

-   apmierināt savtīgas vēlmes;

-   just atriebes saldumu un naidnieka ciešanas un mokas;

- iegūt zināšanas un prasmes bez īpaša enerģijas patēriņa;

- jūtu un vēlmju apmierināšana (piem. pieburšana).

Tādas vēlmes par attiecīgu samaksu var tikt izpildītas. Šajā gadījumā tiek sastādīts līgums, kuru parakstījis, cilvēks apņemas noteiktu laiku kalpot antipasaulei. Parādu dzēšana var notikt pilnībā vai arī daļēji. Tie, kuriem nepietiek enerģijas norēķināties ar parādiem, kļūst par enerģētiskiem parādniekiem. Tādiem cilvēkiem ir lemtas slimības vai nebeidzama antipasaules balsu klausīšanās Medicīna šādu stāvokli sauc par šizofrēniju, bet īpaši smagos gadījumos - ārprātu.

Lai dzēstu parādus, pilnīgi pietiek ar mūsu patiesu vēlēšanos. Ir jāvēršas pie Dieva apmēram ar šāda satura lūgumu: "Dievs, es no visas sirds nožēloju, ka esmu apzināti kalpojis antipasatilei un atsakos no visiem labumiem, kurus esmu ieguvis, vienojoties ar Nelabo, un norēķinos ar enerģiju no sava pozitīvā momentuma."

1.6. Misijas nepietiekama izpilde vai ari pārmērīga izpilde.

Zeme nav pati harmoniskākā vieta mūsu Galaktikā. Mēs neatceramies harmoniskākas vietas, kurās mūsu iepriekšējie iemiesojumi ir atradušies. Patreiz Zeme ir tāda kā stingra režīma labošanas darbu kolonija. Tikai 5% iedzīvotāju Zeme ir Paradīze, 23% - šķīstītava, bet 72% Elle.

Mēs veicam uzdevumus (vai misijas) kurām ir dažādas zīmes.

Kad cilvēks atmaksā kredītus, viņu mīl, ciena un pat pieskaita svētajiem. Tādi cilvēki ir altruisti vai gluži vienkārši labi ļaudis. Tie ir gaišā virziena cilvēki.

Tik pat nozīmīgi ir negatīvā (tumšā) virziena uzdevumi (misijas). Tad cilvēki kalpo antipasaulei, un viņi ir tādi kā parādu iekasētāji par šo un arī iepriekšējām dzīvēm. Tādus ļaudis nenomoka sirdsapziņas pārmetumi un, sagādājot citiem sarūgtinājumus un ciešanas, viņi veicina vērtīgu īpašību izkopšanu savos upuros: pacietību un iecietību, iniciatīvu, izturību, kā arī bieži atradina no tādām īpašībām kā skopums, savtīgums un varaskāre. Šie cilvēki var būt pilnīgi fiziski veseli, jo pilda cilvēcei un cilvēkiem vajadzīgu misiju.

Kad cilvēks labi veic savu misiju (nav būtiski, ar kādu zīmi), viņš saņem atbilstošu atalgojumu, daudzu līdzcilvēku mīlestību, retāk - finansiālu labklājību. Tumšā virziena cilvēki - apslēptu varu, biznesu (biežāk ēnu biznesu), lielu naudu.

Jebkura veida misijas neizpildīšana vai arī pārmērīga izpilde var nodarīt postu. Tas noved pie dziļas neapmierinātības un nesniedz dzīves pilnības izjūtu.

Ikvienam cilvēkam, kurš pieņēmis stingru lēmumu atgriezties pie savas misijas izpildes (ja šī misija ir pareizi izprasta), neradīsies problēmas, ja viņš vērsīsies pie Dieva ar lūgumu palīdzēt. Tiem, kuri neapzinās savu misiju, ir jālūdz Dievam palīdzība, lai spētu savu uzdevumu apzināt un pildīt. Protams, ir nepieciešama arī zināma gribas piepūle, lai cilvēks savu uzdevumu veiktu, kad šāds lēmuma ir pieņemta.

1.7.  Izvairīšanās no saistību pildīšana.

Cik bieži daudzi no mums dod zvērestus un solījumus, kurus nemaz netaisās pildīt!

Mēs bieži aizmirstam slikto, bet atceramies labo, pat ja šis labais mums ticis tikai apsolīts, nevis izpildīts. Tādēļ mums nav jāsola un pat jāzvēr. Bieži šādi solījumi un zvēresti pat netiek no mums prasīti. Ja mēs vēlamies kādam palīdzēt, tad darīsim to bez īpašas reklāmas! Tad cilvēks ilgi atcerēsies izdarīto pakalpojumu un mūsu rīcību vērtēs augstu. Bet ja mēs apsolīsim un nepildīsim solījumu līdz galam, tikai par 10%, tad cilvēks atcerēsies tieši šos 90%.

Zvēresti un solījumi ļoti sarežģī dzīvi. "Katram gadījumam", solot kaut ko, atstājiet visus iespējamos atkāpšanās ceļus.

Parādu norakstīšana par saistību nepildi tiek veikta, atdodot attiecīgus enerģētiskus parādus no pozitīvā momentuma.

1.8. Sava nozīmīguma pārspīlēšana.

Tā ir pārmērīga lepnība vai iedomība. Tas var izpausties kā:

-       nevēlēšanas lūgt apkārtējo palīdzību, kas noved pie nevajadzīgām pūlēm, jo nākas darīt pašam neierastas lietas;

-       nevēlēšanās atzīt savas kļūdas;

-       augstprātība;

-       varaskāre, savas gribas uzspiešana, līdzcilvēku noniecināšana;

-       godkāre (tieksme pēc popularitātes, atzinības, balvām un uzslavām par savu
darbību);

-    apkārtējo nicināšanas;

-       uz sevi vērstas kritikas nepieņemšana;

-       nevēlēšanās klausīties un dzirdēt, pļāpība.

Visas šīs īpašības nošķir mūs no ļaudīm, jo mēs sevi vērtējam augstāk par pārējiem.

Cilvēku atšķirtība apgrūtina cilvēces attīstības procesu.

Cilvēki, kuriem piemīt šīs īpašības, bieži cieš sakāvi un savu lepnību ir spiesti "ārstēt" ar lielu materiālu zaudējumu vai smagu slimību palīdzību.

Nožēlniekam ir jālūdz piedošana Dievam un visiem cilvēkiem, kuriem ir nācies saskarties ar šīm Jūsu lepnības īpašībām.

2. daļa.

2.1.  Nepacietība.

Nepacietība, vēlme steidzināt patīkamos un aizkavēt nepatīkamos notikumus.

Visi notikumi ir izkārtoti tādā secībā, lai būtu ievērots harmonisko svārstību likums. Piemēram, cilvēks nopircis biļeti uz kuģi "Titāniks" , bet nokavējis kuģa atiešanu. Protams, sarūgtinājums par neveiksmi pārvēršas priekā un pateicībā Dievam. Uzticēsimies Dievam un nepārdzīvosim, ja šodien mūsu cerības nepiepildās. Varbūt tās piepildīsies rīt, bet varbūt vispār nav vajadzības tām piepildīties, jo šie notikumi varētu izjaukt līdzsvaru, tātad harmoniju.

2.2.  Neapmierinātība.

Neapmierinātība ar pagātni un pārmērīgas cerības uz nākotni.

Mēs ļoti bieži nožēlojam izdarītās kļūdas un pagātnes notikumus. Nevajag mūžīgi pārdzīvot to, kas bija un pagāja, bet nākotnes notikumus, kuri būs pagātnes sekas, protams, var ietekmēt. Lai to panāktu, domās šī neharmoniskā situācija jāizspēlē ar citu, harmonisku scenāriju. Šis jaunais situācijas "zīmējums" ir līdzvērtīgs grēku nožēlai un to cilvēku zemapziņā, kuru priekšā mēs esam vainīgi, notiek attiecīgas korekcijas.

Ja ir grūti domās vai vizuāli radīt jaunu situācijas atrisinājumu, var arī palūgt piedošanu tiem cilvēkiem, kuru priekšā esam vainīgi un Dievs palīdzēs mums atjaunot attiecības, tikai daudz harmoniskākas. Pat, ja cilvēks ir jau miris, Dievs veiks korekciju gara un dvēseles līmenī un nākamajās inkarnācijās mums ar šo cilvēku veidosies harmoniskas attiecības.

Un tagad par pārmērīgiem sapņiem. Cilvēkam ir pienākums plānot to, ko viņš vēlas sasniegt, tad censties to īstenot. Šī īpašība ir mērķtiecība. Protams, ir jāstāda augsti mērķi, bet tikai tādi, lai būtu mums pa spēkam, ja latiņa ir pacelta pārāk augstu un to neizdodas pārvarēt, nevajag noskumt. Vienkārši jānolaiž latiņa mazliet zemāk.

2.3. Maģiskās pieredzes ļaunprātīga izmantošana.

Uz pasaules viss sastāv no enerģijas. Visa enerģija ir saprātīga un tā ir informācijas nesēja. Zināšanas par enerģiju un tās vadīšanas metodēm sauc par maģiju.

Gadās, ka informācija par buršanos un maģiskiem paņēmieniem nonāk tādu cilvēku rīcībā, kuri netic, ka Dievs ir taisnīgs. Par melno maģiju tiek saukta tāda cilvēku maģiskā pieredze, kad enerģija tiek izmantota praksē, lai gūtu materiālu labumu vai atriebības nolūkā. Tas viss tiek veikts slepeni, bez subjekta piekrišanas. Šādas maģiskas izdarības ir pārpilnas kļūdām, bet no kļūdām, kā zināms, mācās. Tamdēļ melnās maģijas sasniegumi kļūst par maģijas kā tādas (arī baltās) sasniegumiem. Maģijas paņēmieni ir vienādi. Atšķirība starp melno un balto maģiju ir vienīgi nolūkos un mērķos.

Buršanās un maģija ir tuvu stāvošas parādības. Buršanās ir vairāk saistīta ar pozitīvās vai negatīvās informācijas nodošanu ar priekšmetu starpniecību.

Ļaunums, ko nodara zīlēšana ir saistīta ar cilvēka mēģinājumiem izvairīties no negatīvas situācijas, no enerģētiskā parāda atlīdzināšanas. Galu galā parādu maksā tas, kurš dod padomu vai arī padomu uzklausījušais, tikai jau divkāršā vai pat trīskāršā apjomā.

Cilvēkam pašam ir jāveic savs ceļš un jāsaņem sev atvēlētie prieki un sarūgtinājumi. Viņš iegūst savu personīgo pieredzi, visus šos notikumus analizējot rezultātā kļūst par augsti harmonisku personību.

Tātad, lūdzam piedošanu visiem, kam esam nodarījuši ļaunu:

-   nodarbojoties ar melno maģiju, buršanos, zīlēšanu;

-   ieinteresējot un iesaistot citu cilvēkus šajā darbības sfērā;

-   griežoties pēc palīdzības pie melnajiem magiem, būrējiem un zīlniecēm.

2.4. Vampīrisms.

Mēs katrs esam zināma informatīva realitāte, kura īsteno informācijas apmaiņu ar citām realitātēm. No tā, cik liels ir enerģijas (informācijas) apjoms, kuru mēs spējam uztvert un pārstrādāt par labu sev un citiem, ir tieši atkarīga, cik liela informācijas plūsma līdz mums nonāk. Pastāv enerģētiskie centri - čakras, kuras regulē enerģijas apmaiņas procesus. Energoapmaiņas process tiek stingri kontrolēts. Enerģijai ir jābūt ne vairāk un ne mazāk, tieši tik, cik nepieciešams, lai risinātu doto uzdevumu. Ja būtne cenšas izmantot enerģiju tikai savām vajadzībām, nerēķinoties ar apkārtējiem, čakras aizveras un enerģijas apmaiņa samazinās.

Cilvēks, kurš neprot vai negrib pienācīgā daudzumā atdot enerģiju citu labā, ir spiests piesavināties citu cilvēku enerģiju, līdzi saņemot arī dažas enerģētiskā donora karmiskās problēmas. Arī šeit Dievs stingri seko, lai enerģiju atņemtu parādniekiem no iepriekšējām inkarnācijām, nevis no kā pagadās.

Pastāv divu veidu vampīrismi:

-   aktīvais (tiek speciāli provocētas negatīvās emocijas);

-   pasīvais (cilvēks apgrūtina ar savām problēmām, žēlojas par likteni).

Lai tiktu vaļā no vampīrisma, ir jānorēķinās par iepriekšējiem enerģētiskajiem parādiem un turpmāk jācenšas nežēlot spēku, enerģiju un uzmanību, ko veltam citiem cilvēkiem. Vampīrisms ir droša pazīme, ka cilvēks nevērtē pareizi savu sūtību, savu misiju

2.5.  Varas ļaunprātīga izmantošana.

Tas izpaužas kā:

-   patvaļa;

-   noziedzīgu likumu pieņemšana;

-   iekarošanas kāres īstenošana;

-   cilvēku dzīvības iznīcināšana;

-   cilvēku likteņu neharmoniska vadīšana;

-   progresa virzības bremzēšana;

- pakļautībā esošās dzīves telpas nepareiza, neharmoniska izmantošana (nesaprātīga teritorijas izmantošana, nevajadzīga un pārmērīga apbūve vai gluži pretēji - ārdīšana).

Visi šie grēki tiek dzēsti ar enerģiju no pozitīvā momentuma.

2.6.  Skaudība un lielība.

Skaudība ir grēks, jo šī ir viena no īpašībām, kura apšauba Dieva rīcības taisnīgumu. Cilvēki zina, ka skaudība ir grēks, tāpēc skaudīgas domas bieži maskē ar it kā pozitīviem izteicieniem. Piemēram: Saka "Cik jūsu bērns ir brīnišķīgs!", vienlaicīgi domājot, ka tas gan nav taisnīgi, jo jūsu bērns ir slimīgāks par mūsējo.

Mūsu biolauks, kurš sastāv no enerģijas, aizsargā mūs no melnām domām. Skaudīgām domām piemīt tā īpatnība, ka melnais saturs tiek "piepūderēts" ar baltu virskārtiņu. Tāpēc reizēm ienaidnieks tiek uzņemts kā draugs un ielaists iekšā bez aizsardzības, lai veiktu savu graujošo misiju. Skaudīgiem cilvēkiem ir īpašas spējas pakļaut citus "ļaunas acs'' iedarbībai.

Ja cilvēks vienā inkarnācijā ir pakļauts skaudībai, nākamajā inkarnācijā viņam šis trūkums var izpausties kā skaudības otra izpausme - lielība, lepnība.

Lielība provocē skaudību, tamdēļ tas ir tikpat liels grēks, ja mēs vēlamies dalīties savos panākumos vai priekos ar citiem, mums jāizvēlas tādi klausītāji, kuriem šie paziņojumi sniegs pozitīvas emocijas. Ja mēs neesam 100% pārliecināti ka klausītāju iepriecinās mūsu sasniegumi, labāk atturēties no panākumu izpaušanas Lielība ir plaši izplatīts grēks. Sievietes parasti lielās ar saviem tērpiem, vīra uzmanības apliecinājumiem, bērniem, ārējo izskatu, panākumiem pie pretējā dzimuma, atalojumu utt. Vīrieši parasti mēdz lielīties ar savu atalgojumu, apkārtējo cieņu, fizisko spēku utt.

Lūdziet Dievu, lai piedod Jums skaudības un lielības grēkus. Dievs savukārt veiks korekcijas Jūsu dvēselē.

2.7.  Piekasīgums.

Piekasīgums - pārmērīgs prasīgums pret apkārtējiem. Vispār jau prasīgums nav slikta īpašība, bet tai vajadzētu būt vērstai, pirmām kārtām, pret sevi. Ja prasīgums būs mērķtiecīgs un argumentēts, apkārtējie centīsies sekot Jūsu piemēram. Jūsu prasības viņiem būs pilnīgi saprotamas. Ir tieksme pārspīlēt prasības pret citiem, samazinot prasības pret sevi. Tamdēļ uzstādiet sev paši trīs reizes augstākas prasības, kā citiem - tad būs grūti uzskatīt Jūs par piekasīgu.

2.8.  Savtīgums.

Savtīgums ir grēks, jo tā ir pārmērīga pieķeršanās materiālajam. Savtīga cilvēka dzīves kredo ir: "Tu man ..., es Tev... . "No plika paldies kaķi sprāgst". Savtīgums izpaužas kā:

-   skopums;

-   naudas izsaimniekošana, zagšana;

-   laupīšana;

-   kukuļņemšana;

-   kukuļdošana.

Piemēram, sievietes, kuras prata adīt, pirka zagtu dziju, jo tā bija lētāka, vīrieši nesa no darba produkciju, ja tai bija kāds pielietojums utt. Jāsaprot un jāpieņem fakts, ka zagšana un laupīšana ievērojami samazināsies, ja nepirksim zagtas mantas. Ja cilvēki pārstās dot kukuļus, tad arī kukuļņēmēji izzudīs. Mēs paši esam tie, kuri provocē citos savtīgumu.

Lūgsim piedošanu par mūsu savtīgumu Dievam un cilvēkiem!

2.9.  Aborti.

Ir plaši zināms, ka aborti ir grēks. Dažās valstīs pret abortiem cīnās ne tikai baznīca, tos aizliedz arī likumi. Tomēr daudzi nesaprot kamdēļ aborts vai abortu popularizēšanas veicināšana ir grēks, jo argumentēt to kā grēku no vienas inkarnācijas realitātes pozicijas ir grūti.

Mūs ļoti bieži pārņem bēdas un izmisums, kad nomirst mūsu tuvinieki. No vienas inkarnācijas pozīcijas šis zaudējums nav atlīdzināms. Patiesībā, aizejot no fiziskā plāna, cilvēks ne vien saglabā atmiņu par iepriekšējo inkarnāciju, bet piekļūst arī informācijai par visām pārējām savām inkarnācijām: Tamdēļ viņš atceras visus, kas viņu ir mīlējuši un sevišķi cietuši sāpes par viņa nāvi. No jauna iemiesojoties, dvēsele zina, kuri būs viņa vecāki, tāpēc ar nepacietību gaida jauno inkarnāciju, lai varētu atgriezties pie sev mīļajiem un dārgajiem cilvēkiem.

Abortu visbiežāk izdara, pamatojoties uz materiālajām grūtībām. Dvēseles, ierodoties uz Zemes, labi zina izvēlēto vecāku dzīves apstākļus un, ja jau viņas ir uzdrošinājušās atnākt tik grūtos laikos, tātad dvēseles atceras un mīl tos, pie kā atgriežas un ir gatavas ar prieku atdot savus parādus. Grūtā brīdī mums palīdzību sniedz mīloši cilvēki. Tas nozīmē, ka izdarot abortu, mēs liedzam dārgiem un tuviem cilvēkiem iespēju realizēt sevi tur, kur viņi vēlas, un sagādājam viņiem lielus sarūgtinājumus. Līdz ar to paši radām sev ciešanas tai vietā, lai saņemtu mīlestību un atbalstu no tiem, kas mūs Mīl un gatava palīdzēt pārvarēt grūtības.

2.10.  Vienaldzība, cietsirdība.

Šīs īpašības ir saistītas ar nespēju uztvert sirds vibrāciju negatīvo informāciju. Cilvēks kļūst par īstu nelaimi tiem, kuriem trūkst spējas līdzi just un arī tiem, kuri ir vienaldzīgi un cietsirdīgi. Pienāks taču brīdis, kad būs jāatdod karmiskie parādi un nebūs neviena, kas atnāks palīgā mums tos atlīdzināt!

2.11.  Nevēlēšanās atdot karmiskos parādus.

Ikviena cilvēka dzīvē mēdz būt brīži, no kuriem gribētos izvairīties. Piemēram - vecāku, kreditoru, priekšniecības dusmas, kuras izraisījusi kāda mūsu rīcība. Šai situācijās ir iespēja atdot karmiskos parādus. Tomēr parādus atdot negribas. Lai izvairītos no šādu parādu nolīdzināšanas, mēs izmantojam grēcīgus paņēmienus:

- melus;

- liekulību;

-   divkosību;

-   nepatiesumu;

-   glaimus;

-   apzinātus melus.

Apzinātiem meli ir meli, kuri jau iepriekš apdomāti. Mēs, apmānot ienaidnieku, uzskatām to par varonību. Ar vēzi slimam cilvēkam mēs slēpjam patiesību. Mēs melojam viens otram, bet ikviens zina patiesību, jo saņem impulsus Dieva, cilvēkiem un ikvienas dzīvas būtnes. Ko darīt ar tā saucamajiem "svētajiem meliem"? Vai uzskatīt tos par grēku? Šeit katram ir tiesības izlemt, kā rīkoties pareizi. Jāatceras, ka "svētie meli" ir balstīti uz cilvēka prātu un loģiku, bet patiesība balstās Dieva mīlestībā, visuma likumu loģikā un principos.

2.12. Neģēlība.

Tā ir jebkura rīcība, kura saistīta ar meliem, lai sasniegtu kādu sev vēlamu mērķi. Piemēram, naudu, varu, mīļoto cilvēku, ilgoto materiālo vērtību utt... Tā var izpausties kā:

-   nodevība;

-   viltība;

-   apmelošana;

- aprunāšana.

Moto "Mērķis attaisno līdzekļus" - ir tomēr neģēlība, lai kādā iesaiņojumā to pasniegtu. Ir viennozīmīgi jāsaprot, ka pie mums noteikti atgriežas viss, ko mēs darām. Ir zelta likums "Nedari otram to, ko nevēlies saņemt pats''.

Palūgsim piedošanu Dievam un visiem, kuriem nācies ciest no mūsu neģēlības!

2.13. Atteikšanās no mīlestības.

Mīlestība - tā vispirmām kārtam ir ļoti augsta raudzes harmonija. Mīlestība ir balva, kuru Dievs sniedz cilvēkam. Kad cilvēks ir mīlas pilns, viņš ar lielu prieku lieto savu pozitīvo enerģiju ap savas mīlestības subjektu vai objektu un galīgi nerēķinās ar patērētajiem spēkiem vai līdzekļiem. Kad cilvēks mīl, viņš dzīvo laimīgi un šo laimi izstaro arī uz apkārtējiem.

Mīlestība ir milzīgs pluss, kurš pievelk tikpat lielu mīnusu. Kā likums mīlestībai ir daudz šķēršļu. Vai nu pretojas vecāki, vai jāmaina dzīvesvieta, te pietrūkst līdzekļi, vai arī sociālais stāvoklis ir pārlieku atšķirīgs, bērni no iepriekšējās laulības nepiekrīt utt.

Reizēm mūsos nav gatavība maksāt tik dārgu cenu par mīlestību. Ļoti bieži cilvēki atsakās no cīņas ar grūtībām. Izvēlas vieglāko ceļu, kur enerģijas patēriņš ir mazāks.

Atteikšanās no mīlestības ir grēks.

Gadās, ka cilvēki atsakās no mīlestības pret:

-   Dievu;

-   dabu;

-   Dzimteni;

-   tuvāko;

-   pretējo dzimumu;

- sevi pašu (sevis noniecināšana, nespēja piedot sev kļūdas, pašcieņas,
trūkums).

Visas šīs īpašības Dievs koriģē ar negatīvām situācijām, kuras var izpausties kā savstarpējas izpratnes un harmonijas trūkums attiecībās ar tuviniekiem, garīga komforta un dvēseles miera trūkums, nebeidzamas veselības problēmas.

Ja Jūs no augšminētajām īpašībām kādas atrodam sevī vai pieņemam, ka tādas mums ir piemitušas iepriekšējās dzīvēs, palūgsim Dievam, cilvēkiem un sev pašam piedošanu par atteikšanos no Mīlestības. Atdosim Dievam un cilvēkiem, kas ir Dieva izpausme, enerģiju no sava pozitīvā momentuma.

2.14. Grēki ģimenes attiecībās.

Ģimene ir mūsu Zemes sabiedrības pamatšūniņa, kur milzīga nozīme ir savstarpējām attiecībām, jo tās ārkārtīgi spēcīgi ietekmē ikviena šīs ģimenes locekļa harmonisku pilnveidošanos.

Cilvēka laimes un pilnības sajūta, laikā, ko viņš pavada mājās, ir lielā mērā atkarīga no ģimenes attiecību harmonijas. Ja cilvēkam trūkst harmonijas darba attiecībās, harmonija ģimenē ievērojami uzlabo garastāvokli, ļauj izjust, cik ļoti nepieciešams un nozīmīgs esi sev tuvajiem cilvēkiem, tas uzlabo veselību un paaugstina Zemes misijas izpildes procentu.

Mūsu patreizējās attīstības etapā ģimene Zemes cilvēkiem ir pilnīgi nepieciešama, jo vairumam Zemes iedzīvotāju mīlestības kvalitāte ir visai zema. Daudziem mīlestības knapi pietiek sev, kur nu vēl sievai un bērniem.

Uz zemes nevalda mīlestības pārpilnība, tieši tāpēc cilvēki spiesti izdot likumus, kuri sargā laulības saites. Saites - tas ir brīvības ierobežojums. Kam patīk būt gūstekņiem? Un tomēr cilvēki ir spiesti ierobežot savu brīvību, savas mīlestības nepilnību kompensējot ar zināmām saistībām, kuras uzliek viņu pašu sacerēti likumi.

Ja mīlestība ir ar augstu raudzi, tad mēs mīlam ik vienu dzīvu būtni, it visu, ņemot piemēru no Dieva. Un, ja kādam neizdodas iecerētais, padomājiet, vai tā nav droša pazīme, ka Dievs, mūs mīlot, vienkārši neiesaka mums doties šajā virzienā, jo tas var mūs attālināt no harmonijas!

Lai gūtu visu, viss ir arī jāmīl, bet ir jāprot jebkurā mirklī atteikties mīļotā labā no savām personīgajām vēlmēm. Ikvienam cilvēkam jācenšas kļūt brīvam no sava ego. Savu brīvību ierobežot drīkst tikai cilvēks pats, kā brīvību saprotot apzinātu nepieciešamību.

Ņemot vērā visu, kas tika minēta iepriekš, palūgsim piedošanu Dievam, cilvēkiem un dabai, pret kuriem mūsu mīlestības kvalitāte nav bijusi pietiekami augsta!

Atdosim enerģiju no pozitīvā momentuma, lai dzēstu neharmoniskas situācijas, kuras radušas ģimenes dzīvē:

-  nodevību, krāpšanu (saistīta ar meliem);

- greizsirdību (pārlieka mīlestība pašam pret sevi, savām patīkamajām izjūtām, īpašnieciskām tieksmēm, nevēlēšanās dalīties savās patīkamajās izjūtās ar citiem un bailēs tās zaudēt);

-    savaldzināšanu (vēlme gūt fizisku baudu, neuzņemoties nekādas morālas
un materiālas saistības);

-    savas un svešas ģimenes graušana, kad motīvs ir personīgās
godkāres apmierināšana;

-    savedēja darbību, kuras rezultāti bieži ir skumji, jo izveidojas neveiksmīgas
ģimenes attiecības;

-    viendzimuma attiecības;

-    zoofīliju (dzimumattiecības ar dzīvniekiem);

-    radniecisku saistību nepilde;

-    necieņa pret vecākiem;

-    bērnu atstāšana bez pienācīgas uzmanības un materiālā nodrošinājuma;

-    dvēseles un sirds rētu ciršanu;

-    alkoholisms un narkomānija, no kuras pirmām kārtām cieš ģimene.

2.15. Bēgšana no koriģējoši negatīvajām situāciju.

Jebkurai būtnei ir tieksme pēc pozitīvām situācijām un bieži notiek tā, ka tās ir savāktas vairāk, nekā ir nepieciešams harmonijai. Šajā gadījumā tiek izjaukta attiecība starp pasaules un antipasaules emocionālās enerģijas radību vienlīdzību. Tad darbībā iesaistās koriģējošas situācijas, kuras izsauc negatīvas emocijas. Šādas situācijas ir jāuztver ar izpratni un pateicību. Turpretim daudzi uzskata, ja tiek apspiestas viņu intereses un velmēs, Nelabais ir spēcīgāks par Dievu vai Dievs - nevarīgs. Situācijas neizpratne rada šādus grēkus:

-   agresivitāte, cietsirdība;

-   rupjība (lamāšanās, rupju vārdu lietošana);

-   aprunāšana.

2.16.    Neticības grēks.

Cilvēkam allaž pietrūkst ticības Dievam un tam, ka viņa rīcība ir taisnīga. Mūsu ticība Dievam ir mazliet atšķirīga un tai ir zināmas robežas. Tālāk ticība nesniedzas. No viena aspekta tas ir pat labi, jo tur, kur beidzas ticība, sākas cilvēka paša meklējumi, kuri attīsta viņa iniciatīvu un sniedz pieredzi, kas savukārt stiprina ticību.

Tomēr no neticības rodas grēcīgas īpašības:

-   bailes no Dieva, apstākļiem;

-   pārmērīga skepse, kas neļauj uztvert negatīvās situācijas kā iespēju koriģēt
dvēseles un fiziskā ķermeņa stāvokli.

2.17.   Disharmonija radīšanas procesos un enerģētiskie parādi smalkajai
(eferiskajai) pasaulei:

-   ķīmiskajai;

-   vitālai;

-   gaismas;

-   atstarojošajai.

Lai arī kādā attīstības stadijā atrastos cilvēks, viņam vienmēr lielākā vai mazākā mērā piemīt radošais gars. Tieši tā ir Dieva izpausme cilvēkā. Kāds glezno, cits projektē un ceļ namus, cits pieliek roku cilvēka garīgajā pilnveidošanā. Visur tur ir vajadzīga enerģija, kuru smeļas no smalkās pasaules. Ēteris izpaužas gan kā pasaules, gan antipasaules enerģija. Šis dalījums noris pateicoties pozitīvām un negatīvām emocijām. Tātad tam, kas rodas šo enerģiju iespaidā, jāizsauc atbilstošas emocijas. Piemēram drāmai nav jāizsauc jautrība, turpretim komēdijai jāizraisa smiekli, sajūsma, nevis šausmas.

Ja cilvēks nevajadzīgi tērē elektrību, dedzinot gaismu tur, kur neviena nav, viņš nopelnīs parādus gaismas ēterim, ja cilvēks patērēs vairāk enerģijas, nekā atdos, krāsies parādi atstarojošajam ēterim!

Jebkurš radošais process, kura laikā netiek pildīti dotie uzdevumi un patērētā enerģija netiek atjaunota, noved pie enerģētisko parādu uzkrāšanas smalkajai pasaulei (no kuriem rodas ķīmiskie elementi, visas iespējamās bioloģiskās sistēmas, gaismas un atstarojošās enerģijas).

Palūgsim piedošanu Dievam un smalkajai pasaulei par nepareizi iztērēto enerģiju.

/// daļa.

3.1. Darbība, kura izraisa ekoloģijas graušanu un ekoloģiskās katastrofas.

-   nevīžība, izlaidība;

-   nevērība, pret sava fiziskā ķermeņa vajadzībām, smēķēšana, alkoholisms;

-   pārmērīga uzmanības pievēršana sava fiziskā ķermeņa prasībām (pārēšanās,
pārmērīgs sekss, milzīga tieksme pēc izklaidem, nereķinoties ar apkārtējiem);

-   dabas piesārņošana ar ķīmiskajiem un radioaktīvajiem rūpniecības
atkritumiem;

-  mežu izciršana, nerūpējoties par stādījumu atjaunošanu;

-   augsnes ķīmiskā un bioloģiska līdzsvara graušana, pārmērīgi lietojot

ķīmiskos mēslošanas līdzekļus;

- kara darbība, īpaši, ja tiek izmantoti ķīmiskie, bioloģiskie vai kodolieroči;

- derīgo izrakteņu ieguve, ražotņu būve, kuru rezultātā tiek piesārņota vide;

- projektu īstenošana, pirms tam pienācīgi neizpētot to iespējamo ietekmi uz planētas ekoloģiju;

- patērētāja attieksme pret dzīvnieku pasaules bioloģisko enerģiju, uz zemes
un ūdenī, nesniedzot pietiekošu enerģiju atjaunošanas procesam.

3.2. Enerģētiskie parādi dažādām stihijām:

-   uguns (nesaprātīga, graujoša rīcība, izmantojot uguni);

-   gaiss (gaisa piesārņošana ar putekļiem un kaitīgām gāzēm);

-   ūdens (ūdens piesārņošana un saindēšana, katastrofas, kuru cēlonis ir
nepārdomāta aizsprostu celšana kalnainos un seismoloģiski nedrošos rajonos);

-    zeme (nesaprātīga zemes apsaimniekošana, neprasmīgi izmantojot
irigāciju, piesārņojot augsni ar dažādiem rūpniecības atkritumiem, kas izraisa
zemes noplicināšanu.

3.3. Dažāda līmeņu kara darbības, kuras izraisa slepkavības un cilvēku sakropļošanu.

Ir ierasts iedalīt karus netaisnos (iekarošanas) un taisnīgos (atbrīvošanas). Savstarpēja naida saknes sniedzas ļoti tālā pagātnē un vairs nav iespējams noteikt, kurš pirmais iesāka. Tāpēc visi kari ir amorāli un grēcīgi, jo tie demonstrē agresiju un naidu. Pret ienaidnieku izturoties iejūtīgi, viņš var kļūt par draugu. Vai tas ir viegli? Cilvēkam to izdarīt nav vienkārši, jo bieži mēs agresijai atbildam ar agresiju. Bet tā nekad mēs netiksim galā ar kariem un nepārstāsim slepkavot sev līdzīgos.

Un tomēr, ja mēs izprotam un pieņemam Jēzus Kristus mācību, mums jāuzvedas Dievišķīgi. Jebkuru pret mums vērstu agresīvu rīcību jāuztver kā akceptētu "no augšas", jo citādi tā nemaz netiktu pieļauta.

No ikviena kara ir iespējams izvairīties, ja labprātīgi tiek atdoti parādi. Diemžēl tāda rīcība pa spēkam ir tikai tiem, kuriem piemīt dievišķa gudrība un sapratne, ka visus mīnusus var dzēst vienīgi ar plusiem.

Cilvēce ir nonākusi līdz absurdam, jo spēcīgāka kļūst viena armija, jo vairāk cenšas neatpalikt otra un tieši proporcionāli samazinās cerības, ka Zemei un Cilvēcei izdosies izdzīvot. Tamdēļ mums ir jāapzinās, ka jebkura sev līdzīgā slepkavība ir grēks, kurš tiek izdarīts pret Dievu. Viņš mums ir dāvājis dzīvību, bet mēs uzdrošināmies šo dzīvību atņemt! Praktiski nav tādu cilvēku, kuri kādā no inkarnācijām nav nogalinājuši vai sakropļojuši citus.

Apzināsimies šo grēkus un atdosim Dievam enerģiju, lai atjaunotu attiecību harmoniju starp atsevišķiem cilvēkiem un veselām tautām, kuru izjaukšana ir novedusi pie visiem iespējamiem konfliktiem, sākot no vardarbības līdz visdažādākā līmeņa kariem (zvaigzņu karus ieskaitot).

Šo konfliktu rezultātā tiek sakropļoti un iet bojā cilvēki. Astrālajā un mentālajā līmenī laiks neeksistē, tamdēļ neviens mums neliedz koriģēt negatīvas pagātnes situācijas, tai skaitā slepkavības un cilvēku sakropļošanu. Mēs dodam enerģiju no sava pozitīvā momentuma un Dievs to izmanto pēc saviem ieskatiem, piemēram, lai novērstu atbilstošu negatīvu situāciju, saistītu ar slepkavību un tādā veidā šo slepkavību novēršot.

3.4. Enerģētiskie parādi dažādiem dzīvības izpausmes līmeņiem.

Pasaulē it viss ir savstarpēji saistīts. Katra izmaiņa izraisa atbilstošas izmaiņas citā vietā. Cilvēki nav visai tālredzīgi attieksmē pret dabu un bieži nespēj prognozēt visas savas rīcības sekas. Cik gan daudz neharmonisku situāciju ir izraisījusi cīņa par derīgo izrakteņu atradnēm! Cik daudz nelaimju ir atnesusi mežu barbariskā izciršana un aramzemes nesaprātīgā izmantošana! Cik daudz posta ir nesusi pasaulei neprātīgā cīņa ar kukaiņiem, purvu nosusināšana un medības prieka pēc!

Ja turpināsies šī barbariskā attieksme pret dabu, Zeme pārvērtīsies par izgāztuvi.

Ikviens no mums lielākā vai mazākā mērā to veicinām, tamdēļ atsauksim atmiņā, ar ko mēs esam nogrēkojušies pret:

-   minerāliem;

-   augiem;

-   kukaiņiem;

-   dzīvniekiem.

Nosūtīsim Radītājam enerģiju no pozitīvā momentuma, kuru viņš izmantos, lai koriģētu mūsu neharmonisko rīcību.