Suttra

VITAKASANTHANA

''Domu atlaišana'' (MN – 20)

(punkts ciešanām)

Kad mūki nolēmuši novest savu prātu augstākā stāvoklī, tad ir 5 veidi (Nimitta) uz ko vajadzētu vērst uzmanību atbilstošās situācijās.

1. Gadās ka dažādas, nevajadzīgas domas – saistītas ar vēlmēm, atspoguļojumiem un maldinājumiem – parādās tajā brīdī, kad viņš apskata un pievērš uzmanību uz kādu konkrētu veidu/notikumu.(Nimitta). Tajā brīdī viņam vajaga pievērst uzmanību uz citu veidu..... Kad tiek uzmanība pievērsta uz citu veidu....nevajadzīgās, nevietā atnākušās domas...pazūd un pieklust. Ar to aiziešanu:

   1.1.tiek līdzsvarots prāts no iekšpuses;

   1.2. tiek nomierināts prāts;

   1.3. tiek apvienots prāts;

   1.4. tiek sakoncentrēts – meditācijai.

   Piem. Kā galdnieks izmanto mazu ķīli, lai izvilktu, izsistu lielu.....analogi ar prātu nomierinot to no iekšpuses, nolīdzsvarojot, apvienojot un sakoncentrējot....

2. Ja vēl joprojām nāk dažādas nevajadzīgas domas, vēlēšanās, atspoguļojumi vai maldinājumi, tad viņām vajaga precīzi izsekot / izpētīt šo domu nepareizību. ''Patiesi, šī mana doma – nav īstā vietā...pelna nosodījumu....šī mana doma mani noved pie ciešanām...'' Un kad mērķtiecīgi izseko nepilnības, nevajadzīgās domas...tās aiziet un noklust. Ar to tiek līdzsvarots prāts no iekšpuses, nomierināts, apvienots un sakoncentrēts. Piem. '' Tā kā jauna sieviete vai jauns cilvēks, kurš mīl rotas lietas, nonāktu šausmās, būtu apvainots, un izjustu pretīgumu, ja ccūskas skelets, cilvēka vai suņa skelets būtu pakārti viņam uz kakla...'', tāpat arī meditētājs/ mūks nomierina savu prātu no iekšpuses, izlīdzina, apvieno un sakoncentrē.

3. .....ja vēl joprojām nāk citas domas, kamēr viņš izvērtē domu nepareizību, tad nevajaga:

   3.1. piepildīt ar tām savu prātu;

   3.2. neizdalīt nekādu uzmanību.

   Un tad nepiepildot prātu un neizdalot uzmanību '' ā, tas ir tā'', nevajadzīgās domas pagaisīs. Piem.'' Kā cilvēkam ar labu redzi, nevēloties redzēt formas, kas ienākušas viņa redzes lokā, viņš aizver acis vai skatās uz citu pusi...'' , analoģiski daram ar prātu.

4. ........ja vēl joprojām nāk citas domas, tad vajaga pievērst uzmanību atbrīvot domas no konstruēšanas (Sankhara), kas saistās ar tām domām un tad tiek līdzsvarots prāts. Piem.'' Tieši tā kā cilvēkam, kurš ātri iet ienāk galvā doma: '' Kāpēc es eju ātri ? Kāpēc neiet lēnām?, un viņš sāk iet lēnām. Atnāk nākošā doma:''Kāpēc eju lēnām? Kāpēc neapstāties?,viņš apstājās. Atnāk nākošā doma:'' Kāpēc stāvēt?Kāpēc neapsēsties?'', viņš apsēžas. Pie viņa atnāk nākošā doma: '' Kāpēc es sēžu? Kāpēc neatgulties?'', tad viņš atguļas. Tāda veidā viņš pāriet no rupjas pozas, mazāk smalkā formā.''Analoģiski meditētājs/ mūks izlīdzina savu prātu no iekšpuses, nomierinot to, apvieno un sakoncentrē.

5. ...................ja vēl pēc atbrīves un koncentrēšanās (Sankharas), nāk citas domas, tad *) saspiest zobus un piespiest mēli smaganām, viņš izspiež, aiztur un nomaina savu prātu ar savas apziņas palīdzību....tad nevajadzīgās domas pazūd un apklust. Piem.'' Kā stiprs cilvēks satver vājāko aiz galvas, kakla vai pleciem, saspiež, satver un nomaina to.....'', analoģiski to darām ar prātu.

   Un kad

   *) izpētītas nepareizās domas – nepievēršot tām uzmanību;

   *) pievērsta uzmanība atbrīvotai domu konstrukcijai;

   *)saspiesta, aizturēta un nomainīta prāta forma ar apziņas palīdzību. Prāts ir nomierināts no iekšpuses, nolīdzsvarots, apvienots un sakoncentrēts, tad saka, ka meditētājs/ mūks pārvalda domu ķēdīti.

   Domā to domu kuru vēlās, un nedomā to, kuru nevēlās. Viņš brīvs no kaislības (Fanha), atlaidis važas (Saniobdžana) un ar pareizu sapratni iekšēji – pielicis punktu ciešanām.