Suttra

ANAPANASATI

'' Elpošanas apcere/ apzināšana''(MN - 10)

''Ieelpa – izelpa jeb šeit un Tagad.''

Ieņem vienu no augstākajām vietām Budisma meditācijās. Viņa tiek rekomendēta un slavēta.

'' Tā ir sakoncentrēšanās caur elpošanas apzināšanu, kad to attīsta un praktizē vēl un vēl, rodās (veidojās) nomierināšanās un pacēlums. Tā ir neviltota laimes sajūta, būt šeit un Tagad, tā uzreiz izdzenā un nomierina nevajadzīgās domas, kā tās parādās.''

Šī meditācija tiek vērtēta ļoti augstu. Pirmie soļi pilnīgi brīvi pieejami un saprotami kā iesācējiem, tā Budas mācību studentiem.

Pirmā instrukcija praktiskajam.

Mūks dodas mežā, zem koka lapotnes vai tukšā telpā (te ir domāts, kur gana maz ļaužu vai vispārībā to nav uz meditācijas brīdi), atsēžas, sakrusto kājas, augumu tur taisni un nofiksē apceri mutes rajonā (skatiens vērsts uz degungalu ieelpas un izelpas rajonu). Tikai apzinoties/ apcerot ieelpu un apzinoties/ apcerot izelpu.

1. Izdarot garu ieelpu, viņš atpazīst, ka izdara garu ieelpu, izdarot garu izelpu viņš atpazīst, ka izdara garu izelpu.

2. Izdarot īsu ieelpu, viņš atpazīst, ka izdara īsu ieelpu; izdarot īsu izelpu viņš atpazīst, ka izdara īsu ieelpu.

3. Viņš trenējās ieelpot, uzņemot – izjūtot ar visu ķermeni, un izelpot izjūtot ar visu ķermeni.

4. Viņš trenējas ieelpojot, nomierināt ķermeni un izelpojot, nomierināt ķermeni.

Buda deva šos norādījumus mūkiem, kuri savācot ziedojumus varēja atlikušo dienu veltīt meditācijai. Bet kā ar tiem, kuri nav mūki un ierobežots praktizēšanās laiks?

Starp vietām, kuras piemērotas meditācijas praksei, viena pieejama visiem (Sunagara) – tukša māja, tas nozīmē jebkura istaba, kurā nav iedzīvotāji un 24 stundu laikā ir kāda telpa, kura nav aizņemta un ir miers. Tie kuri strādā visu dienu un vakarā jūtas noguruši, var praktizēt agri no rīta.

Vēl viena problēma pareiza meditācijas poza (Padmasana) – lotosa poza, kurā sēž Buda. Mūsu dienās izrādās diezgan grūti, pat Austrumu ļaudīm, bet gan jauni, gan gados ļaudis var pakāpeniski iemācīties sēdēt šajā pozā.Sākumā var sēdēt uz zema, šaura soliņa vai uz gultas, saliecot tikai vienu kāju un otru turot uz grīdas un tā lēnām tuvoties lotosa pozai. Ir arī vieglākas pozas – saliektām kājām pus lotosā, bet ja sākumā tas ir grūti nav nepieciešams atlikt vai izjaukt meditācijas gaitu. Var izdalīt atsevišķu laiku sēdēšanai, lai koncentrētos un pārdomātu. Tā kā prakse orientēta uz augstu koncentrēšanos, tad izvēlieties ērtu pozu. Var sēdēt krēslā ar taisnu muguru, tā lai kājas ērti varētu nolikt uz grīdas bez sasprindzinājuma, bet tiklīdz poza ar sakrustotām kājām ir ērta, tad vajadzētu praktizēt tā, jo tā dod iespēju meditācijā sēdēt ilgāk nekā krēslā (kā arī enerģijas plūsma pa ccakrām ir harmoniska – mana piebilde).

Ķermenim un prātam meditējot vajaga būt uzmundrinātam, brīvam, bet ne saspringtam. Vieta ar vāju apgaismojumu patīkama ar to, ka palīdz novērst uzmanību apkārtējiem priekšmetiem.Pareiza vieta, laiks un poza svarīga un bieži būtiska veiksmīgai meditācijai.

Lai gan mēs elpojam visu mūžu, mēs daram to neapzinātti un tādēļ, kad mēs cenšamies uzmanīgi sekot katrai ieelpai, izrādās, ka Budisma skolotājiem senatnē bijusi taisnība, kad salīdzināja parasto nevadāmo prāta stāvokli ar nepiesietu telēnu. Mūsu prāts ir ilgu laiku bijis izkaisīts starp redzamo informāciju un citiem jūtu objektiem un domām, un tādēļ ar grūtībām to ir vadīt.

Piem.: Iedomājaties, ka gans vēlās pieradināt mežonīgu telēnu – viņs to paņem projām no govs un piesien ar auklu pie stabiņa. Tad telēns var mētāties no vienas malas uz otru, bet tā kā viņš nevar aiziet un nogurst no saviem mēģinājumiem, tad beigu beigās viņš nogulsies pie staba. Tā arī ar meditāciju, kad viņš vēlās pieradināt savu prātu, kurš bija/ir audzināts uz jūtu objektu izjušanu, nepieciešams (vajadzīgs)aizvest prātu no pārpilnības jūtu objekta, un piesiet prātu pie staba – ieelpa un izelpa ar apzinātības auklu.

Lai arī prāts mētāsies no vienas puses uz otru, atrauts no jūtu objektiem, beigu beigās viņš nomierinās, ja apzinātība ir pacietīga, mērķtiecīga un spēcīga.

Praktizēšanas laikā apzinātai elpošanai uzmanība tiek koncentrēta uz deguna galu vai arī tūlīt zem deguna, pie augšējās lūpas, kur sajūt gaisa plūsmu. Meditācijas laikā uzmanībai jātrodas šajā '' koncentrēšanās punktā'', kuru var viegli sajust un novērot ienākošo un izejošo elpu.

Meditējot var ievērot elpošanas ceļu caur ķermeni, bet to vajaga ignorēt. Sākumā nepieciešams koncentrēties tiķai uz ieelpu un izelpu, un vajadzētu censties atturēties no prātojumiem par to. Tikai pēdējā etapā būs vajadzīgas radušās / iegūtās zināšanas un citi stāvokļi, kas saistās ar koncentrēšanos/ meditāciju.

Šajā īsajā apskatā varējām apskatīt tikai pirmos soļus iesācējiem. Papildus informācija '' Visuddhimaģi'' – Attīrīšanas ceļš 8. nodaļa – Bhiķhu Nanamoli vai ''Apcere par elpošanu vai '' Budistu sirds meditācija'' ņjanaponiki Thepī.

Budists – nezinātājs, kurš uzsāk šo praksi, sākumā ņem '' Trīs krastus'' un ''Piecus noteikumus'', viņš atkārto pārdomas par Budu, Dhammu un Sangu, domās nodod/ nosūta beznosacījuma mīlestību – (Metta) visos virzienos, atceras, ka šī meditācija palīdzēs sasniegt mērķi – atbrīvi ar tiešo zināšanu palīdzību un prāta mieru, un tikai tad uzsāk apzināto elpošanu ar skaitīšanas palīdzību.(Tas ir sākuma posmā)

SKAITĪŠANA.

Senatnē Budas skolotāji rekomendēja iesācējiem prātā skaitīt ieelpu un izelpu. Turklāt pirms 5 nav vēlams pārtraukt skaitīšanu, turpināt līdz 10, vai izdarīt pauzi. Apstājoties pirms 5 prātam nav pietiekoši laiks koncentrēšanai, skaitot tālāk par 10 , prāts sāk fiksēt skaitļa objektu, bet ne elpošanu, bet jebkurš pārtraukums skaitīšanā var pārtraukt meditāciju.

Sākumā ieelpa 1izelpa2; ieelpa 3 izelpa 4...u.t.t. Līdz 10. Nevajaga speciāli aizkavēt ilgāk ieelpas un izelpas. Meditējot vienkārši apzināties tā gaitu atnāk un aiziet. Skaitīšana ir tikai instruments, kas nepieļauj nejaušas domas. Tas paliek kā orientieris, lai noturētu apzinātu elpošanu. Ja tas ir apgrūtinoši, tad seko''savienošana elpošanai vienai aiz otra''.

SAVIENOŠANA.

Kad skaitīšanu atmet, meditētājam jāturpina sava prakse ar savienošanu – Anubandana, tas ir apzināta ieelpa un izelpa bez skaitīšanas palīdzības un tomēr bez pārtraukuma visā uzmanībā. Un šeit uzmanību nevajaga virzīt tālāk par degungalu, kur ienāk ieelpas gaiss un iziet gaiss. Vajadzētu apzināt savu elpu, neizlaižot nevienu fāzi, bet uzmanībai jāpaliek kontakta vietā, degungalā vai punktā virs lūpas, kur norit gaisa plūsma.

Šāda apzināta ieelpa un izelpa tā kļūst vieglāka un vieglāka, reizēm pat grūti sajust elpas pieskārienu. Tad nepieciešama sāsināta apzināšana. Ja to turpina neatlaidīgi, tad kādu reizi viņš izjutīs jaunas sajūtas, laimes un viegluma sajūtu.

Reizēm acu priekšā parādās kaut kas, līdzīgi zvaigznītei, vai līdzīga zīme, kas norāda, ka meditētājs sasniedzis – pienācis pie koncentrēšanās sliekšņa. Nostiprinot vēlreiz ieraudzīto zīmi, var sasniegt pilnīgu savītu prātu – Džana, Džhana, vai arī katrā ziņā iepriekšējo koncentrēšanos kā pamatu praktizēšanās sākumam.

Praktizējot elpošanas apzināšanu nozīmīga arī prāta nomierināšana – šamatha un Vipašana – vērīgumam.

Tā kā budisma meditācijas mērķis ir tiešas zināšanas, tad iegūtā koncentrēšanās prakse nepieciešama izmantot, lai skaidri izprastu realitāti, kā tā parādās pašā cilvēkā un viņa pieredzē.

Lai gan galvenais, dziļākais mērķis ir ceļš uz Nirvanu/ Nibbanu.Virzoties uz apzinātu un koncentrēšanos nesīs daudz veiksmīgu mirkļu ikdienas dzīvē. Kad mēs pieradīsim sekot savai elpošanai visu laiku un varēsim izslēgt visu/ vai gandrīz visu/ nevajadzīgās domas, tad visas mūsu rīcības kļūst apzinātākas, paškontrolētas un efektīvas. Reizē ar elpošanu arī citi ķermeņa procesi un prāts kļūs skaidrāks, un mēs labāk iepazīsim sevi.

Buda teica:'' Apceres elpošana, kad to attīsta un patstāvīgi praktizē, dod lieliskus augļus, lieliskas iespējas. Noved pie ccetru apceres pamatu pilnības. Kad attīsta 4 apceres pamatus un patstāvīgi praktizē, noved pie 7 Atmodas faktoru pilnības.7 faktoru Atmoda, kad tos attīsta un praktizē noved pie skaidrām pilnveidotām zināšanām un atbrīves.''

Skaidrs redzējums vai tiešas zināšanas un atbrīves laime – augstākais auglis apceres praksē.