''Veģetārietis '' - 1842.g. no latīņu vārda vegetus, kas nozīmē '' veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs''
Piem. homo vegetus '' ķermeniski un garīgi spēcīgs cilvēks.
Vārda sākotnējā nozīme sevī ietver sabalansētu filozofiski morālu dzīves izpratni, kas ir daudz vairāk nekā vienkārši augļu un dārzeņu diēta.
''Ētiskie principi ir galvenais veģetārisma pamats. Tie ir daudz svarīgāki nekā veselība.'' (Mahātma Gandijs)

Skatījums caur reliģijām

BUDISMS, KRISTIETĪBA, ISLAMS,  HINDUISMS jeb VĒDISKĀ Kultūra

BUDISMS
Kungs Buda bija īpaši pazīstams ar to, ka Viņš nosodīja dzīvnieku nogalināšanu. Viņš norādīja, ka ahimsa (ļauna nodarīšana) un veģetārisms ir būtiski soļi sevis apzināšanās ceļā, un aicināja:'' Nenokauj vērsi, kas apar tavus laukus,'' un '' Neēd to, kas ir saistīts ar dzīvnieku nogalināšanu.''
''Dhammapādā'' Buda saka:''Lai mani mācekļi nedara ļaunu dzīvajām būtnēm un nēd gaļu….Saprātīgie ļaudis ēd to, ko ēd sādhu (svētie), viņu ēdienā nav gaļas…Muļķi nākotnē teiks, ka Es atļāvu ēst gaļu un ka Es pats ēdu gaļu, bet…Es nevienam nēsmu atļāvis ēst gaļu, Es neatļauju ēst gaļu, Es neatļauju gaļas ēšanu nekādā veidā, nevienā vietā un nevienam, to Es aizliedzu visiem bez izņēmuma.''
Uzskats, ka Buda pēc tam nomira.

 KRISTIETĪBA
Visu Pasaules lielāko reliģiju svētajos rakstos ir ieteikts veģetārisms. Taču ar laiku daudzos svēto rakstu norādījumus, kas aicina kļūt par veģetāriešie, atmeta, sagrozīja vai deva tiem citādus izskaidrojumus, ka piem., tas noticis ar Jaunās Derības mācību. Pie tā vainojami negodīgi cilvēki, kas reliģijas vārdā vēlējāspiepildīt savus mērķus.

**325 gadā p.m.e. Nicas padome, kas sastāvēja no garīdzniekiemun politiķiem, kristiešu rakstos, pret kuriem imperators Konstantīns bija noskaņots negatīvi, sagrozīja un izsvītroja daudzas vietas. Šīs rīcības mērķis bija pievērst imperatoru Konstantīnu kristietībai, lai tādejādi, Romas impērijā to atzītu par oficiālo reliģiju.
Vecajā Derībā norādīts ''Tev nebūs nokaut''. Tiek uzskatīts, ka tas attiecās uz slepkavošanu, taču ebreju orģinālā teikts lo tirtzach, kura tulkojums ir nepārprotams '' Tev nebūs nokaut.''
Dr. Rubena Alkalaja '' Pilnajā ebreju - angļu vārdnīcā'' teikts, ka vārds tirtzach, it īpaši klasiskajā ēbreju lietojumā, apzīmē '' jebkura veida nogalināšanu'', ne tikai cilvēku slepkavību. Diemžēl tikai nedaudzi zina šo faktu.
Pirmajā Mozus grāmatā (1.29) Dievs Pats saka:'' Redzi, Es tagad esmu jums devis visus sēklu nogatavinošus augļus, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas nes augļus ar savu sēklu, lai tie jums būtu par ēdamo.''Pārējās Bībeles grāmatās galvenie pravieši arī nosoda gaļas ēšanu.
Daudziem kristiešiem galvenais klupšanas akmens ir priekšstats, ka Kristus ēda gaļu, un daudzās norādes uz gaļu Jaunajā Derībā. Taču, ielūkojoties sākotnējos grieķu manuskriptos, var redzēt, ka tas, kas tulkots kā '' gaļa'', visos gadījumos attiecas uz trophe, brome u.c. vārdiem, kas vienkārši apzīmē ēdienu vai ēsanu plašākā nozīmē. Piem., Sv. Lūkasa evanģēlijā (8.55) var izlasīt, ka Jēzus piecēla kādu sievieti no miroņiem '' un viņš pavēlēja tai dot gaļu''. Vārds, kas pārtulkots kā gaļa, sākotnējā grieķu tekstā ir phago - ''ēst'', grieķu valodā gaļa ir kreas - ''miesa'', un šis vārds ne reizi nav izmantots saitībā ar Kristu. Jaunajā Derībā nekur nav tiešas norādes, ka Jēzus ēstu gaļu. Tas saskan arī ar slaveno Jesejas pareģojumu par Jēzus atnākšanu:''Redzi jaunava kļūs grūta un dzemdēs dēlu, un viņa tam dos vārdu Imanuēls. No biezpiena un medus viņš pārtiks, kamēr viņš pratīs ļaunu atmest un labu pieņemt.''
Bībelē protams, var atrast vietas, kur Dievs atļauj cilvēkiem ēst arī gaļu.Piem.,: Pēc greku plūdiem, kad visa augu valsts bija iznīcināta, Dievs atļāva (nevis ieteica) Noasam ēst visu radību, kas kustas (Pirmā Mozus grāmata 9.3). Taču visi šie gadījumi bija izņēmumi, un ar to nevar pamatot gaļas ēšanas nepieciešamību, balstoties uz Svētajiem rakstiem.

ISLAMS
Grāmatā ''Tā runāja Muhameds'', (''Hadīsa'', Dr. M. Hāfiza Sida tulkojums) mācekļi jautā pravietim Muhamedam:''Vai tiešām, darot labu četrkājainiem un dzirdinot viņus, mēs saņemam labas sekas?'' Muhameds atbild:'' Ja mēs darām labu jebkuram dzīvniekam, tad tā ir labdarība.'' Veģetārā tradīcija visvairāk sufistu tradīcijā. Slavenais svētais Mirs Dads teica:''Tam, kas ēd citas dzīvas būtnes miesu, nāksies samaksāt ar paša miesu.'' Al - Hafīzs B.A. Masari grāmatā ''Islamic Concern for Animals'' (''Islama rūpes par dzīvniekiem'') apraksta nežēlīgo izturešanos pret dzīvniekiem, kas tiek darīts it kā reliģijas vārdā. ar citātiem no Korāna un pravieša Muhameda viņš pierāda, ka jebkāda dzīvnieka spīdzināšana ir grēks. Saskaņā ar viņa pētijuma rezultātiem islams aizliedzis cirst pat rokas.

HINDUISMS jeb VĒDISKĀ Kultūra
Indijas vēdu rakstos, kas ir senāka par budismu, arī uzsvērta nevardarbība, kas ir veģetārisma ētiskais pamats. ''Gaļu nav iespoējams iegūt, nenodarot sāpes dzīvajām būtnēm,'' teikts '' Manu - samhitā'' senajā Indijas likumu grāmatā '' tāpēčilvēkam jātsakās no gaļas.
Visām dzīvajām būtnēm ir Dvēsele.
'' Bagavad - gītā'' Krišņa norāda, ka Dvēsele ir apziņas avots un tā, kas ļauj visu dzīvo būtņu ķermeņiem darboties. Saskaņā ar Vēdām Dvēsele, kura atrodas ķermenī, kas attīstības ziņā ir zemāks par cilvēka ķermeni, dabiskā veidā evolucionē uz augstāko līmeni, galu galā nonākot cilvēka līmenī. Tikai cilvēka veidolā Dvēselei ir dota iespēja pievērst savu apziņu Dievam un nāves brīdī nonākt garīgajā valstībā. Cilvēkam jāievēro gan Sabiedrības likumi, gan Visuma likumi.
''Bagavad - gītā'' (5.1 Krišņa paskaidro, ka garīgā pilnība sākas tad, kad cilvēks uz visām būtnēm raugās vienādi. ''Pazemīgs gudrais ar tīro zināšanu tikumu vienādi raugās uz skoloto un lēnprātīgo brāhmanu (prieteri), govi, ziloni, suni un suņu ēdāju (nepieskaramo).''
Vēl Krišņa ''Bagavad - gītā'' aicina mūs pieņemt garīgā veģetārisma principus: '' Ar mīlestību un uzticību piedāvā Man augli, ziedu, lapu vai ūdeni, un Es to pieņemšu.''
Viens no visbiežāk sastopamajiem neveģetāriešu iebildumiem pret veģetārismu it tāds, ka veģetāriešiem vienalga nākas nogalināt augus, un arī tā ir vardarbība. Varam atbildēt, ka daudzi no veģetāriem produktiem, piem., gatavi augļi, daudzi dārzeņi, rieksti, graudi un piens, nav saistīti ar nogalināšanu, bet pat tajos gadījumos, kad augs tiek iznīcināts, mēs varam uzskatīt, ka tas cieš daudz mazāk nekā dzīvnieks, jo augam ir mazāk attīstīta apziņa, un arī dzīves laikā tas cieš daudz mazāk nekā kaujams lops.
Tatad runa ir nevis par pilnīgu nogalināšanas izbeigšanu (kas ir neiespējami), bet gan par to, lai sagādājot savam ķermenim barību, mēs nodarītu citiem pēc iespējas mazāk sāpju.