|
Veselība un uzturs |
|
|
|
Thursday, 01 May 2008 |
*Un kā ar vēzi?
*Vai veģetāra diēta var uzlabot un atjaunot veselību?
*Vai tā var pasargāt no slimībām?
Veģetārisma atbalstītāji uz šiem jautajumiem atbildējuši apstiprinošijau pirms daudziem gadiem, lai gan mūsdienu zinātne viņus sākusi atbalstīt tikai pavisam nesen. Tagad , kad mediķi ir pierādījuši, ka galals ēšana ir saitīta ar tādām nāvi nesošām slimībām kā vēzis un sirds kaitēm, daudzi uz veģetārismu sāk lūkoties citām acīm.
Sešdesmitajos gados zinātnieki izvirzīja pieņēmumu, ka diēta, kuras pamatā ir gaļa, kaut kādā mērā ir saistīta ar arteriosklerozes un sirds slimību attīstību. Jau 1961.gadā ASV Medicīnas asociācijas žurnālā bija teikts:'' 90 % - 97 % gadījumu no sirds slimībām varētu izvairīties, ievērojot veģetāru diētu.'' Kopš tā laika ir izdarīti vairāki labi organizēti pētījumi, kas zinātniski pierāda, ka pēc tabakas un alkohola gaļas lietošana uzturā ir lielākais mirstības izraisītājs Rietumeiropā, ASV, Austrālijā un citās pasaules attīstitākajās zemēs.
Cilvēka ķermenis nespēj tikt galā ar pārliecīgu dzīvnieku tauku un holesterīna daudzumu. Aptaujājot 214 zinātniskus arteriosklerozes pētniekus no 23 valstīm, gandrīz visi no viņiem atzina, ka pastāv saikne starp diētu, holesterīna līmeni asinīs un sirds slimībām. Ja cilvēks patērē vairāk holesterīna nekā ķermenim vajadzīgs (tā tas parasti notiek, ja pārtikā ir daudz gaļas), lielais holesterīns sakrājas uz artērijas sieniņām, kavē asins plūšanu sirdī un var izraisīt augstu asinšpiedienu, sirds slimības un trieku.
No otras puses, Milānas univesritātes un Madžoras slimnīcas zinātnieki ir pierādījuši, ka augu olbaltumvielas ļauj saglabāt zemu holesterīna līmeni. Savā atskaitē britu medicīnas žurnālam ''The Lancet'' D.C.R.Sirtori secināja, ka tie, kuriem ir augsts holesterīna līmenis un sirds slimības, '' var gūt labumu no diētas, kurā ietilpst tikai augu olbaltumvielas''.
Un kā ar vēzi?
Pēdējo 20 gadu pētījumi nepārprotami parāda, ka pastāv sakarība starp gaļas ēšanu un vēzi, konkrēti, resnās un taisnās zarnas, krūsu un dzemdes vēzi. Starp tiem , kuri patērē visai maz gaļas vai vispār to nēed, piem., - starp Septītās dienas adventistiem, japāņiem un indiešiem, šie vēža veidi sastopami ļoti reti, turpretīm starp gaļas ēdājiem šāda veida vēzis ir visai izplatīts.
Kādā citā '' The Lancet'' rakstā teikts:'' Apgabalos, kur ir liela saslimstība ar resnās zarnas vēzi, ļaudis uzturā parasti patērē daudz tauku un dzīvnieku olbaltumvielu, bet apgabalos, kur šī slimība sastopama reti, ļaudis lielākoties pārtiek no veģetāriem produktiem, uzturā lietojot maz taukus un gaļu.''
Roļo Rasels savā grāmatā'' Piezīmes par vēža cēloņiem'' raksta:'' Es izpētīju, ka no 25 nācijām, kas lielos daudzumos patērē gaļu, 19 bija augsta saslimstība ar vēzi u tikai 1 - zema, un no 35 nācijām, kuru pilsoņu uzturā irmaz gaļas vai vispār tās nav, nevienā nebija augstas saslimstības ar vēzi.''
Kadēļ gaļas ēdāji biežāk saslimst ar šīm slimībām?
Pēc biologu un uztura zinātnieku domām, viens no iemesliem ir tas, ka cilvēka zarnu trakts nav piemērots gaļas sagremošanai. Gaļas ēdājiem dzīvniekiem zarnu trakts ir īš (3 reizes garāks par ķermeni), lai gaļa, kas ātri sadalās un rada toksīnus, tiktu ātri izvadīta no ķermeņa. Ta kā augu ēdieni sadalās lēnāk nekā gaļa, augu ēdāju zarnu trakts ir vismaz 6 reizes garāks par ķermeni. Līdzīgi zālēdājiem dzīvniekiem cilvēkam ir garš zarnu trakts, un, ja viņš ēd gaļu, nieres tiek pārslogotas ar toksīniem. Tas ir cēlonis podagrai, artrītam, reimatismam un pat vēzim.
Vēl jāpiemin ķimikālijas, kas tiek izmantotas gaļas ražošanā. Tiķo dzīvnieks ir nokauts, tā miesa sāk pūt un pēc dažām dienām kļust pretīgi pelēkzaļa. Gaļas industrija šo krāsas izmaiņu novērs, apstrādājot gaļu ar nitrātiem, nitrītiem un citiem konservantiem, kas piešķir gaļai spigti sarkanu krāsu. Taču pētījumi ir pierādījuši, ka daudzi no šiem konservantiem ir kancerogēni. Stāvokli vēl sliktāku padara daudzas ķimikālijas, kuras izmanto dzīvnieku nobarošanai.. Garijs un Stīvens Nals savā grāmatā'' Indes jūsu ķermenī'' aicina mūs kārtīgi padomāt, pirms nopērkam kārtējo gaļas gabalu. ''Lopus uztur pie dzīvības un uzbaro, pastāvīgi izmantojot trankvilizatorus, hormonus, antibiotikas u 2700 citu medikamentu. Šī apstrāde sākas vēl pirms lopa dzimšanas un turpinās pēc tā nāves. Kad jūs ēdat gaļu, visasa šīs ķimikālijas joprojām atrodas tajā, taču likums nemaz neprasa, lai uz iepakojuma tās būtu minētas.''
Balstoties uz šādiem pētījumu rezultātiem, ASV Nacionālā zinātņu akadēmija 1983.g. paziņoja, ka ''ļaudis varētu izsargāties no daudzām bieži sastopamām vēža formām, uzturā lietojot liesāku gaļu, kā arī vairāk dārzeņus un graudu.''
Jautājums - vai tad cilvēka organisms vispār nav ppiemērots gaļas ēšanai? Un vai mums nav nepieciešamas dzīvnieku olbaltumvielas?
Uz abiem šiem jautājumiem var atbildēt ar noteiktu '' NĒ''. Lai gan daži vēsturnieki un antropologi norāda, ka cilvēks vēsturiski ir visēdājs, mūsu anatomija - zobi; žokļi un gremošanas sistēma - nav piemērota gaļas lietošanai. ASV Diētas asociācija norāda, ka '' vēstures gaitā cilvēces vairākums pārsvarā izmantojis veģetāru vai gandrīz veģetāru uzturu.
Daudzi tā dzīvo joprojām. Pat industriāli visattistītākajās valstīs tieksme pēc gaļas ir ne vairāk kā simts gadus sena. Tā ir sākusies ar leduškapja ieviešanu un 20. gs. patērētāju sabiedrības rašanos.
Taču arī 20.gs. cilvēka ķermenis nav piemērojies gaļas ēšanai. Slavenais zviedru zinātnieks Karls von Liņe raksta:'' Gan ārēji, gan iekšēji salīdzinot cilvēka un dzīvnieka uzbūvi, redzams, ka dabiskais ēdiens cilvēkam ir augļi un sulīgi dārzeņi.'' Par to ir izveidota salīdzinoša tabula, kurā salīdzināta cilvēka uzbūve, plēsīgo dzīvnieku uzbūve un zālēdāju uzbūve.
Kas attiecas uz olbaltumvielām, Dr. Pāvo Airola, vadošā autoritāte uzturu zinātnē un dabad bioloģijā, norāda:'' Pirms 20 gadiem cilvēkiem ieteica dienā uzņemt 150 gr. olbaltumvielu, bet tagad tikai 45 gr.Kāpēc? Tāpēc ka rūpīg azinātniska analīze visā pasaulē ir parādījusi, ka mums nav vajadzīgs tik daudz olbaltumvielu. Ikdienas devai jābūt tikai kādiem 30 - 45 gr. Ja cilvēka uzturā ir vairāk olbaltumvielu, tās ir ne tikai liekas, bet pat nodara nopietnu ļaunumu ķermenim un var izraisīt tādas dzīvībai bīstamas slimības kā vēzi un sirds slimības. Lai uzturā būtu 45 gr. olbaltumvielu, gaļa nav vajadzīga. Nepieciešamās olbaltumvielas jūs varat saņemt no 100% veģetāras diētas, kurā ietilpst dažadi graudi, pākšaugi, rieksti, dārzeņi un augļi.''
Piena produkti, graudi, pupas un rieksti satur ļoti daudz olbaltumvielu. Piemēram, sierā, zemesriekstos un pākšaugos olbaltumvielu daudzums uz svara vienību ir lielāks nekā cīsiņos, cūkgaļa un filejā. Tomēr uztura zinātnieki līdz pat nesenam laikam domāja, ka tikai gaļa, zivis, olas un piena produkti satur visu nepieciešamo (t.i. , 8 aminoskābes, kuras neražo ķermenis) un ka visas augu olbaltumvielas ir nepilnīgas (tām trūkst vienas un vairāku no šīm aminoskābēm). Taču Karolinskas institūts (Zviedrijā) un Maksa Planka institūts (Vācijā ) pētījumi ir parādījuši, ka lielākā daļa dārzenu, augļu, sēklu, riekstu un graudu ir lieliski olbaltumvielu avoti, kas satur visu nepieciešamo. Šīs olbaltumvielas ķermenis arī uzņem vieglāk nekā gaļas olbaltumvielas, turklāt nesaņemot nekādus toksīnus. Ja jūs pietiekamā daudzumā ēdat dabisku, nerafinētu ēdienu, tad ir gandrīz neiespējami palikt bez nepieciešamajām olbaltumvielām. Atcerieties, ka augu valsts ir īstais visu olbaltumvielu avots. Veģetārieši šīs olbaltumvielas saņem tieš, nevis caur augu ēdājiem dzīvniekiem.
Ja cilvēks uzturā lieto pārāk daudz olbaltumvielu, samazinās viņa ķermeņa enerģija. Dr. Irvings Fišers no Jēlas universitātes izdarīja sēriju izturības pārbaužu un atklāja, ka veģetārieši ir 2 reizes izturīgāki par gaļas ēdājiem. Kad Dr. Fišers samazināja olbaltumvielu daudzumu neveģetāriešiem pārtikā par 20 %, viņu izturība pieauga par 33%. Daudzi citi pētījumi ir parādījuši, ka pareiza veģetāra diēta dod cilvēkam vairāk enerģijas nekā gaļa. Dr. Dž. Jotekjo un V.Kipani no Briseles universitātes izpētīja, ka veģetārieši nenogurstot spēj veikt fiziskus testus divas līdz trīs reizes ilgāk nekā gaļas ēdāji un arī no noguruma veģetārieši atbrīvojās trīs reizes ātrāk nekā gaļas ēdāji.
|
|
Pēdējās izmaiņas ( Thursday, 01 May 2008 )
|
|
